Dzīvokļa remonts pēc iegādes: kā plānot budžetu?
Mājokļa iegāde bieži ir tikai pirmais lielais izdevums. Pēc darījuma var atklāties, ka jāmaina elektroinstalācija, jāatjauno vannasistaba, jāpārkrāso sienas, jāmaina grīdas vai jāiegādājas virtuve un sadzīves tehnika.
Tieši šajā posmā daudzi jaunie īpašnieki saprot, ka sākotnējais remonta budžets bijis pārāk optimistisks.
Problēma parasti nav tikai nepareizi aprēķināta materiālu cena. Remonts sastāv no daudziem savstarpēji saistītiem izdevumiem — darba, materiāliem, piegādes, demontāžas, atkritumu izvešanas, neparedzētiem defektiem un reizēm arī pagaidu dzīvesvietas izmaksām.
Tāpēc remontu pēc mājokļa iegādes ir vērts plānot vienlaikus ar kopējo mājokļa finansēšanas budžetu, nevis tikai pēc atslēgu saņemšanas.
Īsā pārbaudes lapa pirms remonta sākšanas
Pirms pasūti materiālus vai vienojies ar meistariem, noskaidro:
-
kādi darbi ir obligāti un kādi var pagaidīt;
-
cik liels ir kopējais pieejamais budžets;
-
cik liela finanšu rezerve paliks pēc remonta;
-
kādas ir aptuvenās darba un materiālu izmaksas;
-
vai nepieciešami saskaņojumi vai tehniskais projekts;
-
cik ilgi remonts varētu ilgt;
-
vai remonta laikā būs nepieciešama cita dzīvesvieta;
-
kuri darbi jāveic vispirms, lai vēlāk nekas nebūtu jāpārtaisa;
-
vai remontu iespējams finansēt no uzkrājumiem vai nepieciešams papildu finansējums.
Jo skaidrāk šie jautājumi ir izplānoti pirms darbu sākšanas, jo mazāks risks, ka remonts apstāsies pusceļā.
Mājokļa iegādes budžetā remonts jāiekļauj jau pirms pirkuma
Ja īpašums maksā 100 000 EUR un remontam nepieciešami vēl 20 000 EUR, reālais projekts nav 100 000 EUR vērtībā.
Tas ir vismaz 120 000 EUR projekts, pirms vēl pieskaitītas mēbeles, sadzīves tehnika, darījuma izmaksas un finanšu rezerve.
Pircēji dažkārt izvēlas lētāku dzīvokli sliktākā tehniskā stāvoklī, cerot, ka remonts būs salīdzinoši neliels. Taču pēc darbu uzsākšanas var atklāties nolietota elektroinstalācija, bojāti stāvvadi, nelīdzenas grīdas, mitrums vai citas problēmas.
Tāpēc, izvēloties mājokļa iegādes finansējumu, ir lietderīgi jau sākotnēji novērtēt ne tikai īpašuma cenu, bet arī to, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams pēc darījuma.
Ja visa pieejamā nauda tiek izmantota pirmajai iemaksai, pēc īpašuma iegādes var rasties situācija, kurā pat nelieli remontdarbi jāatliek vai jāfinansē atsevišķi.
Sadaliet remontu obligātajos un vēlamajos darbos
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kontrolēt budžetu, ir remontu sadalīt prioritātēs.
1. Tehniski nepieciešamie darbi
Tie ir darbi, kurus nevajadzētu atlikt, piemēram:
-
elektroinstalācijas nomaiņa;
-
ūdensvada vai kanalizācijas remonts;
-
bojātu konstrukciju novēršana;
-
mitruma vai pelējuma problēmu risināšana;
-
apkures sistēmas remonts;
-
bojāti logi vai jumts.
Šie darbi parasti ir svarīgāki par vizuālo apdari.
2. Funkcionālie uzlabojumi
Piemēram:
-
vannasistabas pārplānošana;
-
virtuves atjaunošana;
-
apgaismojuma uzlabošana;
-
durvju vai grīdas seguma nomaiņa.
Tie uzlabo mājokļa lietojamību, bet ne vienmēr ir kritiski nepieciešami uzreiz.
3. Estētiskie uzlabojumi
Sienu pārkrāsošana, dekoratīvie elementi un citas vizuālas izmaiņas bieži var pagaidīt.
Ja budžets ir ierobežots, šāds sadalījums ļauj vispirms novērst riskus un tikai pēc tam tērēt naudu dizainam.
Sastādi remonta tāmi pa kategorijām
Budžets “remontam ap 15 000 EUR” nav pietiekami precīzs.
Labāk izveidot detalizētu tāmi.
| Izmaksu kategorija | Plānotā summa |
|---|---|
| Demontāža | _\ EUR |
| Elektroinstalācija | _\ EUR |
| Santehnika | _\ EUR |
| Grīdas | _\ EUR |
| Sienas un griesti | _\ EUR |
| Vannasistaba | _\ EUR |
| Virtuve | _\ EUR |
| Durvis | _\ EUR |
| Apgaismojums | _\ EUR |
| Darba izmaksas | _\ EUR |
| Piegāde un transports | _\ EUR |
| Atkritumu izvešana | _\ EUR |
| Neplānotie izdevumi | _\ EUR |
| Kopā | _\ EUR |
Jo detalizētāks sadalījums, jo vieglāk saprast, kur budžets sāk pārsniegt plānoto.
Atstāj rezervi neparedzētiem izdevumiem
Remonta laikā ļoti bieži atklājas problēmas, kuras nebija redzamas pirms darbu sākšanas.
Pēc vecās vannas noņemšanas var atklāties bojātas caurules. Zem grīdas seguma var būt nelīdzena vai bojāta pamatne. Vecā dzīvoklī elektroinstalācija var izrādīties sliktākā stāvoklī, nekā sākotnēji šķita.
Tāpēc remonta tāmē ir vērts paredzēt atsevišķu rezervi neparedzētiem izdevumiem.
Tās apmērs būs atkarīgs no īpašuma vecuma un darbu sarežģītības, taču galvenais princips ir vienkāršs — visu pieejamo budžetu nevajadzētu iztērēt jau sākotnējā tāmē.
Ja remonts ir tehniski sarežģīts vai mājoklis ir vecs, rezerve ir īpaši svarīga.
Darbu secība var būtiski ietekmēt izmaksas
Nepareiza darbu secība var nozīmēt, ka daļa jau paveiktā jāveic atkārtoti.
Piemēram, nav jēgas pabeigt sienu krāsošanu, ja vēlāk jāmaina elektroinstalācija. Tāpat grīdas segumu nevajadzētu ieklāt pirms pabeigti darbi, kas var to sabojāt.
Tipiska remonta secība var būt:
-
demontāža;
-
elektroinstalācija un santehnika;
-
starpsienas un konstrukciju darbi;
-
sienu un griestu sagatavošana;
-
flīzēšana;
-
krāsošana;
-
grīdas segums;
-
durvis;
-
virtuves un iebūvēto mēbeļu uzstādīšana;
-
apgaismojums un gala apdare.
Konkrēta secība būs atkarīga no projekta, taču galvenais ir izvairīties no situācijas, kurā viens meistars sabojā otra paveikto.
Pieprasi vairākus piedāvājumus
Darba izmaksas var būtiski atšķirties.
Ja iespējams, salīdzini vismaz vairākus piedāvājumus, īpaši lielākiem darbiem, piemēram:
-
elektroinstalācijai;
-
vannasistabas remontam;
-
virtuves izbūvei;
-
grīdas darbiem;
-
logiem;
-
apkures sistēmai.
Svarīgi salīdzināt ne tikai gala cenu.
Pārbaudi arī:
-
kas tieši iekļauts piedāvājumā;
-
vai cenā ir materiāli;
-
kādi ir apmaksas nosacījumi;
-
cik ilgs ir paredzētais darbu termiņš;
-
kā tiek risināti papildu darbi;
-
vai meistars izsniedz rēķinu un līgumu.
Lēts piedāvājums var kļūt dārgs, ja puse nepieciešamo darbu tajā nav iekļauta.
Fiksē vienošanās rakstiski
Mutiska vienošanās var radīt problēmas, ja remonts ievelkas vai mainās darbu apjoms.
Lielākiem remontiem ieteicams rakstiski fiksēt:
-
darbu apjomu;
-
cenu;
-
maksājumu grafiku;
-
termiņus;
-
materiālu iegādes kārtību;
-
papildu darbu saskaņošanu;
-
atbildību par defektiem.
Īpaši svarīgi ir vienoties, ka neparedzēti papildu darbi netiek veikti bez iepriekšējas saskaņošanas.
Pretējā gadījumā gala rēķins var ievērojami pārsniegt sākotnējo tāmi.
Materiālu cena nav vienīgais kritērijs
Remontā ir viegli pārmaksāt par materiāliem, taču tikpat viegli ir izvēlēties pārāk lētu risinājumu, kuru drīz nāksies mainīt.
Piemēram, grīdas segums, santehnika, elektroiekārtas un virtuves furnitūra tiek izmantota ikdienā. Ja lētāks variants ātri nolietojas, kopējās izmaksas ilgākā periodā var būt lielākas.
Materiālus var iedalīt trīs kategorijās:
-
lietas, kurās kvalitāte ir īpaši svarīga;
-
lietas, kur iespējams izvēlēties vidējas cenas risinājumu;
-
dekoratīvas lietas, kurās iespējams ietaupīt.
Labs budžets ne vienmēr nozīmē izvēlēties lētāko produktu. Tas nozīmē tērēt vairāk tur, kur kvalitāte ietekmē drošību un ilgmūžību, un ietaupīt tur, kur starpība galvenokārt ir dizainā vai zīmolā.
Nepērc visu uzreiz
Pēc mājokļa iegādes var rasties vēlme uzreiz pabeigt visu dzīvokli vai māju.
Tas var radīt ļoti lielu vienreizēju slodzi budžetam.
Ja tehniskais stāvoklis to ļauj, remontu var sadalīt posmos.
Piemēram:
1. posms: elektroinstalācija, santehnika, apkure;\ 2. posms: vannasistaba un virtuve;\ 3. posms: grīdas un sienas;\ 4. posms: mēbeles un dekoratīvie elementi.
Šādi iespējams daļu darbu finansēt no tekošajiem ienākumiem un samazināt nepieciešamību uzreiz izmantot visu uzkrājumu vai aizņemties lielu summu.
Vai remontu finansēt no uzkrājumiem?
Ja ir pietiekami uzkrājumi, remonta finansēšana no paša līdzekļiem ļauj izvairīties no procentu un kredīta noformēšanas izmaksām.
Atsevišķos gadījumos mājokļa remontam izmanto arī patēriņa kredīts, un pieejamā summa var būt līdz 25 000 EUR dzīvokļa vajadzībām, kā arī citiem darbiem, taču tas ir patēriņa finansējums.
Tomēr nevajadzētu automātiski izmantot visu pieejamo naudu.
Pēc mājokļa iegādes ir īpaši svarīgi saglabāt finanšu drošības rezervi.
Var rasties:
-
neplānots remonts;
-
sadzīves tehnikas bojājums;
-
auto remonts;
-
veselības izdevumi;
-
īslaicīgs ienākumu samazinājums.
Ja pēc remonta kontā paliek gandrīz nulle, jebkurš papildu izdevums var radīt nepieciešamību pēc jauna aizņēmuma.
Tāpēc dažkārt ir saprātīgāk daļu remonta segt no uzkrājumiem un daļu atlikt, nevis iztērēt visu rezervi.
Kad var apsvērt kredītu remontam?
Ja remonts ir nepieciešams, bet ar pieejamajiem uzkrājumiem nepietiek, viens no variantiem var būt kredīts remontam.
Šādu finansējumu var izmantot dažādiem dzīvokļa un mājokļa remontam paredzētiem risinājumiem un remontdarbu vajadzībām atbilstoši konkrētā aizdevuma devēja piedāvājumam un nosacījumiem.
Remonta kredīts ir finansējuma veids, kam aizdevuma summa var būt līdz 30 000 EUR un ko dažkārt iespējams saņemt bez ķīlas.
Pirms remonta kredīta noformēšanas jāaprēķina:
-
kāda aizdevuma summa patiešām nepieciešama konkrētajam nekustamā īpašuma uzlabojumu apjomam;
-
kāds būs ikmēneša maksājums;
-
cik ilgs būs atmaksas termiņš kredītam, jo tas var būt no 3 līdz 120 mēnešiem;
-
kādas būs procentu un citas izmaksas, jo procentu likme ir viens no galvenajiem salīdzināšanas kritērijiem un gada procentu likme var sākties no 6,5% gadā;
-
cik kopā būs jāatmaksā;
-
vai maksājums ir ērti savienojams ar hipotekārā kredīta maksājumu.
Atkarībā no aizdevēja pieteikumu var izskatīt 15 minūšu laikā vai pat minūšu laikā, un naudu klients saņem kontā pēc līguma parakstīšanas.
Dažos gadījumos noformēšana notiek bez ķīlas un bez remonta tāmes, tomēr vienmēr jāpārbauda konkrētā kredītam piemērojamie nosacījumi un par to, vai iespējams pieteikties tiešsaistē un saņemt līdzekļus ātri.
Īpaši svarīgi ir nefinansēt ar remonta kredītu lielāku remontu, nekā mājsaimniecības budžets spēj ilgtermiņā izturēt.
Hipotekārais kredīts un remonta kredīts: procentu likme un kopējā slodze
Ja mājoklis jau iegādāts ar hipotekāro kredītu, jebkurš papildu aizņēmums palielina kopējās ikmēneša saistības.
Piemēram:
Hipotekārais kredīts: 520 EUR mēnesī Remonta kredīts: 180 EUR mēnesī Auto kredīts: 150 EUR mēnesī
Kopējā kredītsaistību slodze būtu 850 EUR mēnesī.
Tāpēc remonta finansējumu nevajadzētu vērtēt izolēti.
Jāskatās uz visu mājsaimniecības budžetu:
ienākumi – kredītsaistības – komunālie – pārtika – transports – citi pamatizdevumi – uzkrājumi.
Tikai pēc tam iespējams saprast, kāds papildu maksājums ir droši atļaujams, jo galvenā robeža tam ir mājsaimniecības regulārie ikmēneša ienākumiem.
Vispirms finansē darbus, kas saglabā mājokļa vērtību
Ja budžets ir ierobežots, vispirms vajadzētu ieguldīt darbos, kas novērš bojājumus vai uzlabo mājokļa tehnisko stāvokli.
Parasti augstāka prioritāte ir:
-
jumta remontam;
-
elektroinstalācijai;
-
santehnikai;
-
mitruma novēršanai;
-
apkures sistēmai;
-
logiem;
-
energoefektivitātes uzlabojumiem.
Dekoratīvas izmaiņas, piemēram, dizaina mēbeles vai dārgi apdares materiāli, var atlikt.
Šāda pieeja samazina risku, ka nauda tiek iztērēta vizuālai apdarei, bet pēc tam jālauž sienas vai grīdas tehnisku problēmu dēļ.
Neaizmirsti par energoefektivitāti, piesakoties remonta kredītam
Remonts var būt laba iespēja samazināt mājokļa ilgtermiņa izmaksas.
Atkarībā no īpašuma var apsvērt:
-
logu nomaiņu;
-
siltināšanu;
-
apkures sistēmas modernizāciju;
-
termostatu uzstādīšanu;
-
efektīvāku apgaismojumu;
-
energoefektīvāku sadzīves tehniku.
Šādi ieguldījumi var maksāt vairāk sākumā, taču samazināt enerģijas patēriņu nākotnē.
Tomēr arī šeit jāveic aprēķins. Ne katrs dārgs energoefektivitātes risinājums atmaksājas vienādi ātri.
Pārbaudi, vai nepieciešami saskaņojumi
Ne visus remontdarbus drīkst veikt bez saskaņošanas.
Īpaši uzmanīgi jābūt, ja plānots:
-
mainīt telpu plānojumu;
-
nojaukt sienas;
-
mainīt nesošās konstrukcijas;
-
būtiski pārbūvēt inženierkomunikācijas;
-
mainīt ēkas fasādi;
-
veikt citus būvniecības regulējumam pakļautus darbus.
Pirms šāda projekta sākšanas nepieciešams noskaidrot konkrētās pašvaldības un būvniecības prasības.
Ja darbi veikti neatbilstoši prasībām, problēmas var rasties arī vēlāk, piemēram, īpašumu pārdodot vai atkārtoti vērtējot.
Remonta budžetā iekļauj arī dzīvošanas izmaksas
Ja remonts ir plašs, dzīvoklī vai mājā kādu laiku var nebūt iespējams dzīvot.
Tad jāparedz arī:
-
īres izmaksas;
-
mantu glabāšana;
-
papildu transports;
-
pārcelšanās izmaksas;
-
ēšana ārpus mājas, ja nav virtuves.
Šie izdevumi bieži netiek iekļauti sākotnējā tāmē, lai gan vairākus mēnešus ilgā remontā tie var sasniegt būtisku summu.
Kontrolē budžetu remonta laikā
Budžetu nevajadzētu sastādīt tikai projekta sākumā.
Regulāri salīdzini:
plānotās izmaksas pret faktiskajām izmaksām.
Vienkārša tabula var izskatīties šādi:
| Kategorija | Plānots | Faktiski | Starpība |
|---|---|---|---|
| Santehnika | 2500 EUR | 2750 EUR | +250 EUR |
| Elektroinstalācija | 2200 EUR | 2100 EUR | -100 EUR |
| Grīdas | 1800 EUR | 2050 EUR | +250 EUR |
Ja dažās kategorijās izmaksas pieaug, citās var nākties tās samazināt.
Tas ir daudz drošāk nekā tikai beigās konstatēt, ka kopējais budžets pārsniegts par vairākiem tūkstošiem eiro.
Biežāk uzdotie jautājumi un kļūdas, plānojot remontu pēc mājokļa iegādes
Remonta izmaksas tiek novērtētas tikai “uz aci”
Bez detalizētas tāmes ir grūti kontrolēt izdevumus.
Nav paredzēta finanšu rezerve
Pirmais neparedzētais remontdarbs izjauc visu budžetu.
Viss tiek remontēts vienlaikus
Arī darbi, kurus varētu atlikt, tiek finansēti uzreiz.
Meistari tiek izvēlēti tikai pēc zemākās cenas
Netiek salīdzināts darbu saturs, kvalitāte un termiņi.
Tiek izmantoti visi uzkrājumi
Pēc remonta nav naudas neparedzētiem izdevumiem.
Papildu finansējums tiek vērtēts atsevišķi no hipotekārā kredīta
Rezultātā kopējās ikmēneša saistības kļūst pārāk lielas.
Labs remonta budžets sākas pirms pirmā darba
Remonts pēc mājokļa iegādes nav tikai būvniecības projekts — tas ir arī finanšu projekts.
Drošākais veids, kā to plānot, ir:
-
noteikt prioritāros darbus;
-
izveidot detalizētu tāmi;
-
atstāt rezervi neparedzētiem izdevumiem;
-
salīdzināt vairākus meistaru un materiālu piedāvājumus;
-
sadalīt remontu posmos, ja tas iespējams;
-
izvērtēt kopējo mājsaimniecības kredītsaistību slodzi;
-
tikai pēc tam lemt, vai nepieciešams papildu finansējums.
Ja remontam vajadzīgs finansējums, Altero vari salīdzināt dažādu aizdevēju piedāvājumus ne tikai remontam, bet arī mājokļa labiekārtošanai, kur kredīts var būt līdz 25 000 EUR, ar termiņu no 3 līdz 120 mēnešiem, un daļā piedāvājumu tas pieejams bez ķīlas. Mēs palīdzam salīdzināt iespējas kopā ar skaidriem nosacījumiem, lai man būtu vieglāk izvērtēt procentu likmi, termiņu, ikmēneša maksājumu un kopējās izmaksas.
Jo precīzāk remonta budžets ir izplānots pirms darbu sākšanas, jo mazāka iespēja, ka jaunais mājoklis kļūs par ilgstošu finansiālu pārsteigumu.