Sākumā varēja šķist, ka biedējošās ziņas par koronavīrusu noklusīs tik pat ātri, cik tās uzradās. Taču dienām un nedēļām ritot, kļuva acīmredzams, ka viss ir daudz nopietnāk nekā sākumā varēja šķist. Bažas par kruīzkuģi Diamond Princess un uz tā esošajiem tūristiem, kuri nedēļām ilgi atradās vīrusa inkubācijā, pārauga augstākās pakāpes trauksmes izsludināšanā Dienvidkorejā, Ķīnā un Japānā. Vēlāk Irānā notiek milzu uzliesmojums, drīz pēc tam Itālijā tiek noslēgtas pilsētas, lielveikali un pat futbola mači (kas itāļiem ir svēti). Vai tā ir pandēmija? Tas noteikti ir kaut kas nopietns.

Apskatīsim, kā uz to skatās globālo finanšu pārstāvji:

Sestdien, 22.02.2020., Rijādā, Saūdu Arābijā notika G20 (lielais divdesmitnieks) sanāksme, taču pārstāvji no pasaules otras lielākās ekonomikas, Ķīnas, netika manīti. Tā vietā Ķīnas varas iestādes koncentrējās uz vīrusa uzliesmojuma apturēšanu, kas līdz šim ir nogalinājis vairāk kā 2’300 cilvēku, inficējis gandrīz 80’000 cilvēku, saraucis globālās piegādes ķēdes un izraisījis pazeminājumu globālās izaugsmes prognozēs.
“Vai mēs joprojām gribām būt atkarīgi 90%-95% līmenī no Ķīnas piegādes ķēdes automobiļu un medikamentu rūpniecībā, aeronavigācijas nozarē, vai tomēr mēs izmantojam šīs situācijas sekas, lai izveidotu jaunas rūpnīcas un ražotnes, lai kļūtu vairāk neatkaīgiem un suverēniem?”: Sestdien jautāja Francijas Finanšu ministrs, Bruno Le Maire. “Tas nav protekcionisms, drīzāk tikai nepieciešamība būt suverēniem un neatkarīgiem no rūpniecības viedokļa.”

Eiropas valstis ir pieprasījušas, lai līdz gada beigām tiktu ieviesta globāla nodokļu sistēma. Sestdien, četri finanšu vadītāji parakstīja atzinuma rakstu, kas nodēvēja pašreizējo sistēmu par  “nepieņemamu, disfunkcionālu un - pats galvenais - neilgtspējīgu”. Šobrīd daži no pasaules ienesīgākajiem uzņēmumiem, ar mērķi nodokļos maksāt mazāk, pārvieto peļņu no vienas valsts uz otru.

Eiropas valstis ir pieprasījušas, lai līdz gada beigām tiktu ieviesta globāla nodokļu sistēma. Sestdien, četri finanšu vadītāji parakstīja atzinuma rakstu, kas nodēvēja pašreizējo sistēmu par  “nepieņemamu, disfunkcionālu un - pats galvenais - neilgtspējīgu”. Šobrīd daži no pasaules ienesīgākajiem uzņēmumiem, ar mērķi nodokļos maksāt mazāk, pārvieto peļņu no vienas valsts uz otru.

Pirmdien, 02.03.2020. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka vīrusa dēļ globālā ekonomika šogad varētu attīstīties lēnākajā tempā kopš 2009. gada. Pagaidām tiek paredzēts, ka 2020. gadā attīstība būs tikai 2.4%, zemāk kā Novembrī ar 2.9%, tomēr ilgāks un “intensīvāks” vīrusa uzliesmojums varētu izraisīt daudzu valstu lejupslīdi.  

Otrdien, 03.03.2020., norisinājās konferences zvans starp G7 (pasaules bagātāko valstu apvienības) pārstāvjiem, kuru vadīja ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs, Džeroms Povells, un ASV finanšu ministrs, Stīvs Mnučins. Tās laikā, centrālie baņķieri un finanšu ministri no Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas un Lielbritānijas apliecināja: “Ņemot vērā iespējamo COVID-19 ietekmi un globālo izaugsmi, mēs vēlreiz apstiprinam mūsu apņemšanos izmantot visus piemērotos politiskos intrumentus, lai panāktu spēgīcu, ilgtspējīgu izaugsmi un aizsargātos pret negatīvajiem riskiem.” 

ASV Federālās rezerves un Japānas Banka ir paziņojušas, ka pēc nesenās nepastāvības ir gatavas palīdzēt stabilizēt tirgus. Otrdien, uzliesmojuma rezultātā, Austrālija un Malaizīja samazināja savu banku procentu likmes: 

• Austrālijas Rezervju banka samazināja likmes līdz rekordzemiem 0.5% dēļ vīrusa uzliesmojuma ievērojamās ietekmes uz valsts ekonomiku;
• Malaizijas centrālā banka - Bank Nagara Malaysia - samazināja likmes līdz 2.5%, pamatojot: “Notiekošais COVID-19 uzliesmojums ir izjaucis ražošanas un ceļošanas darbību, jo īpaši mūsu reģiona ietvaros.” 

Lielbritānijas Parlamenta biedrs, Kārnija kungs, sacīja, ka vīruss ir “ārpus ierobežošanas stadijas” un paredz, ka tā iespaids uz ekonomiku varētu turpināties līdz pat 6 mēnešiem.

Tikmēr jau tiek lēsts, ka vīruss globālajā tirdzniecībā varētu radīt zaudējumus vairāk nekā 1 triljona ASV dolāru apmērā. Bloomberg raksta: “Pārsvarā, šī asinspirts būs iespaidīga un nevienu nešķiros - noliekot pie vietas tādus milžus kā Apple un parastākos mazumtirdzniecības viekaliņus Pie mammas un tēta. Sērga var būt īpaši brutāla attiecībā uz Amazon, kas tiešā veidā ir atkarīga no trešo personu tirgotāju precēm… Mūsdienās patiesais alfa ir nevis uzturēt pēc iespējas mazāku inventāru, bet gan padarīt to elastīgu - proti, atkarībā no pieprasījuma, spēt to ātri palielināt vai samazināt. Walmart (ASV mazumtirdzniecības veikalu tīkls un 18. lielākā publiskā akciju sabiedrība pasaulē) acīmredzami lieliski pārzin šo taktiku, taču to ir gandrīz neiespējami piekopt, ja darbinieki nevar pamest savas mājas un kravas lidmašīnas nevar pacelties (karantīnas dēļ).”

Vārbūt tāpēc naftas cenas ir krietni kritušās, paredzētā pārvietošanās samazinājuma dēļ, kamēr zelta cena ir kāpusi.

Informācijas avoti: 

• https://thefinanser.com/
• https://www.bbc.com/
• https://www.bloomberg.com/