Kas ir bruto alga un kādi nodokļi tiek ieturēti no bruto algas?
Bruto alga ir termins, ko bieži dzirdam, runājot par atalgojumu un nodokļiem, taču ne vienmēr mēs saprotam tā nozīmi. Kad tiek runāts par algu, tad parasti tiek izmantoti divi galvenie jēdzieni – bruto alga un neto alga jeb alga uz rokas. Bruto alga ir kopējā alga pirms nodokļu un citu obligāto ieturējumu veikšanas. Kā tiek aprēķināta bruto alga un kādi nodokļi tiek ieturēti no tās?
Kas ir bruto alga?
Kas tad ir alga? Alga ir ir samaksa par cilvēka darba izmantošanu. Savukārti bruto alga ir kopējā summa, ko darba devējs izmaksā darbiniekam pirms jebkādu nodokļu un sociālo iemaksu atvilkšanas. Bruto alga var tikt noteikta gan mēnesī, gan gadā, atkarībā no darba līguma. Tā ir summa, kas tiek norādīta darba līgumā un izmaksu aprēķinos pirms jebkādiem atskaitījumiem. Bruto algu aprēķina, ņemot vērā darba līgumā noteikto likmi, nostrādāto stundu skaitu un piemaksas. No bruto algas tiek atskaitīti dažādi nodokļi un iemaksas, lai iegūtu neto algu – faktisko summu, ko darbinieks saņem savā bankas kontā.
Bruto alga > Neto alga
Bruto alga - nodokļi = Neto alga
Bruto ienākumi var ietvert ne tikai algas, bet arī citus ienākumu veidus, tostarp dzeramnaudu, dividendes, kapitāla pieaugumu, pensijas u.t.t. Tas attiecas uz to, cik daudz darba devējs Tev maksā, pamatojoties uz Tavu saskaņoto likmi vai algu.
2026. gadā ir veiktas izmaiņas nodokļu un algu aprēķināšanas kārtībā, kas var ietekmēt bruto algas apmēru.
Kā tiek aprēķināta bruto alga?
Lai aprēķinātu bruto algu, ir jāņem vērā dažādi faktori, atkarībā no konkrētās situācijas un darba līguma noteikumiem. Šeit ir pamata soļi, kas veido bruto algu:
Pamatstunda alga vai mēnešalga
-
Darbiniekam, kuram ir noteikta stundas likme, bruto algu aprēķinā reizinot stundas likmi ar nostrādāto stundu skaitu mēnesī.
-
Darbiniekam, kuram ir noteikta mēnešalga - tā jau ir bruto alga bez papildu aprēķiniem.
Piemaksas un prēmijas
-
Tiek pievienotas jebkādas piemaksas par nakts darbu, virsstundām, darbu brīvdienās vai svētku dienās.
-
Tiek iekļautas arī prēmijas, ja tādas ir izmaksātas konkrētajā mēnesī.
Papildu labumi
- Tiek iekļauti jebkādi citi papildu labumi, kas tiek uzskatīti par ienākumiem ( piem., transporta kompensācijas, ēdināšanas pabalsti utt.)
Saskaitot kopā augstāk minētos ieņēmumus, tiek iegūta summa, kas veido bruto algu, no kuras vēl tiek atskaitīti nodokļi un citi obligātie maksājumi, lai iegūtu neto algu jeb algu uz rokas.
Neto alga – kas tas ir un kā tā atšķiras no bruto algas?
Neto alga ir tā summa, ko darba ņēmējs saņem savā bankas kontā pēc visu nodokļu un obligāto iemaksu atskaitīšanas no bruto algas. Ja bruto alga ir alga “uz papīra”, tad neto alga ir alga “uz rokas” – tā ir faktiskā samaksa, ko darbinieks var izmantot savām vajadzībām. Lai aprēķinātu neto algu, no bruto algas tiek atskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un citi iespējamie atskaitījumi, piemēram, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Neto algas apmēru ietekmē arī dažādi faktori, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, sociālās apdrošināšanas iemaksu likme, neapliekamais minimums un apgādājamo skaits. Savukārt bruto alga ir alga pirms jebkādu nodokļu un iemaksu atskaitīšanas. Tāpēc, plānojot savas finanses, ir svarīgi zināt gan bruto, gan neto algu, lai saprastu, cik liela summa pēc nodokļu nomaksas paliks Jūsu rīcībā.
Neapliekamais minimums un tā ietekme uz algu
Neapliekamais minimums ir noteikta ienākumu daļa, no kuras netiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka par šo summu darbiniekam nav jāmaksā nodoklis, un tādējādi palielinās neto alga jeb alga uz rokas. Neapliekamais minimums tiek noteikts valsts līmenī un var mainīties atkarībā no ienākumu apmēra, apgādājamo skaita un citiem sociālajiem faktoriem. Jo lielāks ir apgādājamo skaits, jo lielāks var būt piemērotais neapliekamais minimums. Tas palīdz nodrošināt sociālo aizsardzību un atbalstu tiem, kuru ienākumi ir zemāki, kā arī veicina taisnīgāku ienākumu sadali. Ja darbinieka ienākumi ir zem neapliekamā minimuma, viņš var saņemt lielāku neto algu, jo no algas tiek ieturēts mazāks nodokļu apjoms. Tāpēc ir svarīgi sekot līdzi aktuālajam neapliekamā minimuma apmēram un informēt darba devēju par apgādājamo skaitu, lai nodokļu aprēķins būtu precīzs.
Kur es varu apskatīties kāda man būs alga pēc nodokļiem?
Tu vari izmantot vairākus rīkus un resursus internetā, lai aprēķinātu savu algu pēc nodokļiem. Kalkulatori ļauj ievadīt bruto algu un sniegs detalizētu aprēķinu par visām iemaksām un nodokļiem, kā arī gala neto algu.
-
Mansjumis.lv mājaslapā ir pieejams bezmaksas algas kalkulators. Bruto algas kalkulatoru atradīsi šeit.
-
Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kalkulators - VID mājaslapā ir pieejami dažādi kalkulatori, kas palīdz aprēķināt algas pēc nodokļiem, piemēram, bruto un neto algas kalkulators. Spied šeit.
-
Swedbank - arī Swedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Finanšu ministriju izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem ļauj aprēķināt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi uz savu darba algu.
Kādi nodokļi tiek ieturēti no bruto algas?
Latvijā no bruto algas tiek ieturēti vairāki nodokļi un obligātie maksājumi. Galvenie ieturējumi ir:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN):
IIN likme ir 20% ienākumiem līdz noteiktam mēneša slieksnim un 23% pārsniedzot šo slieksni (slieksnis tiek precizēts ik gadu). Ja darba devējam iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēro 20% IIN, virs 1667 eiro – 23%. Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta, no algas ietur 23% IIN.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas:
Kopējā sociālās apdrošināšanas iemaksa ir 35.09%, bet darba ņēmējam tiek ieturēta tikai viņa daļa (11%).
-
Darba ņēmēja daļa: 11%
-
Darba devēja daļa: 24.09%
Obligātās iemaksas pensiju 2. līmenī:
Šīs iemaksas ir daļa no sociālās apdrošināšanas iemaksām un veido 6% no bruto algas. Bruto algas apmērs tieši ietekmē gan pensiju, gan sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jo augstāka ir bruto alga, jo lielākas ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas savukārt nozīmē arī lielākus pabalstus un pensiju nākotnē.
Darba devēja loma algu un nodokļu aprēķinā
Darba devējs ir galvenais atbildīgais par to, lai darba ņēmējam tiktu pareizi aprēķināta bruto alga, kā arī visi nepieciešamie nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tieši darba devējs veic aprēķinus, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, sociālās apdrošināšanas iemaksas un citus obligātos maksājumus no darbinieka algas, un nodrošina, ka šie maksājumi tiek pārskaitīti valsts budžetā. Darba devēja pienākums ir arī laikus izmaksāt algu “uz rokas” un sniegt darbiniekam pārskatāmu informāciju par visiem ieturējumiem. Lai atvieglotu aprēķinus un izvairītos no kļūdām, darba devēji bieži izmanto algas kalkulatorus, kas palīdz precīzi noteikt, cik liela būs neto alga pēc nodokļu nomaksas. Tādējādi darba devēja loma ir būtiska gan darbinieka finansiālās drošības, gan valsts nodokļu sistēmas efektīvas darbības nodrošināšanā.
Kādas izmaiņas likumdošanā ietekmē bruto algu?
Bruto algas lielumu jeb apmēru var ietekmēt valsts likumdošana. 2026. gadā ir plānotas jaunas izmaiņas minimālās algas apmērā vai nodokļu likmēs, kas var ietekmēt darba samaksas aprēķinus. Piemēram, 2024. gadā tika paaugstināta minimālā alga par 80 EUR, tādējādi sasniedzot 700 eiro atzīmi. Katru gadu, tostarp 2026. gadā, var tikt pārskatītas minimālās algas un nodokļu likmes. Kad minimālā alga tiek palielināta, visi darbinieki, kas saņem minimālo atalgojumu, redzēs savu bruto algu pieaugam.
Izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēs vai nodokļu atvieglojumu sistēmā var ietekmēt bruto algu. Piemēram, ja tiek ieviesti jauni nodokļu atvieglojumi, tas var palielināt darbinieku neto algu, saglabājot bruto algu nemainīgu.
Bruto alga ir svarīgs rādītājs, kas ietekmē mūsu ikdienas dzīvi un finansiālo labklājību. Izpratne par to, kas veido bruto algu un kā likumdošanas izmaiņas var to ietekmēt, ir būtiska, lai mēs varētu labāk plānot savas finanses un sagatavoties nākotnei. Sekojot līdzi izmaiņām un konsultējoties ar profesionāļiem, Tu vari nodrošināt, ka Tava finansiālā situācija ir stabila un prognozējama.