Kriptovalūta un nodokļi Latvijā 2026: Kas jāzina katram investoram

Kas ir kriptovalūta?

Kriptovalūta ir digitāla vai virtuāla valūta, kas izmanto kriptogrāfiju, lai nodrošinātu darījumus. Salīdzinājumā ar naudu, kriptovalūtām nav fiziskas formas un tās nepārvalda centrālās bankas, tā darbojas decentralizēti un balstās uz blokķēdes tehnoloģiju. Uz doto brīdi pasaulē ir vairāk nekā 9000 kriptovalūtu.

Noskaties video par to, kas ir kriptovalūta šeit.

Ja vēlies uzzināt vairāk par kriptovalūtas attīstību, tad izlasi rakstu: Īsa kriptovalūtas vēsture, kas būtu jāzina visiem.

Vai kriptovalūta ir legāla?

Kriptovalūta ir atļauta lielākajā daļā valstu, bet katrai valstij ir savi noteikumi. Piemēram, ASV, Kanādā un Eiropas Savienībā kriptovalūtas ir likumīgas, taču tās tiek uzraudzītas – īpaši saistībā ar nodokļiem un drošību pret krāpniecību.

Kā rodas kriptovalūta?

Kriptovalūta rodas divos veidos: maininga (rakšanas) procesā, kur cilvēki izmanto datorus, lai atrisinātu sarežģītus matemātiskus uzdevumus. Kad uzdevums tiek atrisināts, viņi saņem jaunu kriptovalūtu kā atlīdzību. Un otrs veids ir kad uzņēmumi vai izstrādātāji rada jaunu kriptovalūtu un piedāvā to tirgū.

Kādas ir populārākās kriptovalūtas?

Ir tūkstošiem kriptovalūtu. Dažas no pazīstamākajām ir:

Bitcoin (BTC)
Bitcoin ir pasaulē pirmā un vispopulārākā kriptovalūta, kas tika radīta 2009. gadā. Tās autors ir Satoši Nakamoto (anonīms autors vai cilvēku grupa). Līdzīgi kā fiziski sataustāma nauda, arī Bitcoin tiek glabāts makā, tikai virtuālajā.

Ethereum (ETH)
 Ir viena no populārākajām un plašāk izmantotajām kriptovalūtām pasaulē. Tā tika izveidota 2015. gadā ar mērķi piedāvāt ne tikai maksājumu sistēmu, bet arī platformu viedlīgumiem un decentralizētām lietotnēm (DApps). Ethereum ir populārākā kriptovalūta pēc Bitcoin.

Tether (USDT)
Tether ir stabila monēta jeb stablecoin, kas ir piesaistīta ASV dolāra vērtībai. Tas nozīmē, ka 1 USDT vienmēr ir līdzvērtīgs 1 ASV dolāram, kas palīdz stabilizēt tās vērtību un padara to par populāru izvēli kriptovalūtu tirgū, lai izvairītos no lielām cenu svārstībām, kas raksturīgas citām kriptovalūtām.

Kā darbojas kriptovalūta?

Kriptovalūta izmanto blokķēdes tehnoloģiju, kas ir kā digitāls reģistrs, kur tiek ierakstīti visi darījumi. Tā ir decentralizēta, kas nozīmē, ka nav nepieciešama banka vai cits starpnieks, lai apstiprinātu darījumus.

Kā iegādāties kriptovalūtu?

Ja vēlies iegādāties kriptovalūtu, ir svarīgi saprast, kā to izdarīt droši. Parasti process sastāv no trim soļiem:

1. Izvēlies platformu

Vispirms jāizvēlas, kur iegādāties kriptovalūtu. Ir divi veidi:

• Brokeri – šīs ir finanšu platformas, kur var iegādāties ne tikai kriptovalūtas, bet arī citus aktīvus, piemēram, akcijas vai obligācijas. Brokeri parasti piedāvā zemākas komisijas maksas, bet mazāk iespēju darbam ar kriptovalūtām.
• Kriptovalūtu biržas – specializētas platformas, kur var pirkt un pārdot dažādas kriptovalūtas. Katra birža piedāvā savus nosacījumus, tostarp dažādas maksas un valūtu izvēli.

Altero.lv iesaka, lai atrastu sev piemērotāko platformu, salīdzini, kādas kriptovalūtas tiek piedāvātas, kādas maksas tiek iekasētas, pārliecinies par drošības un naudas izņemšanas iespējām.

2. Papildini savu kontu

Kad esi izvēlējies platformu, nākamais solis ir pievienot naudu savam kontam, lai varētu sākt tirdzniecību.

Kā to izdarīt? Lielākajā daļā kriptovalūtu biržu var iegādāties kriptovalūtas, izmantojot parasto naudu, piemēram, eiro, ASV dolārus vai britu mārciņas. Parasti to var izdarīt ar:

• Bankas karti (debetkarti vai kredītkarti), bet ne visas biržas atbalsta kredītkaršu maksājumus, jo tie var būt riskanti. Arī daži kredītkaršu uzņēmumi neatļauj kriptovalūtu darījumus.
• Bankas pārskaitījumu, piemēram, ACH vai elektronisko pārskaitījumu, ko dažas platformas pieņem kā alternatīvu.
  Kas jāņem vērā, pērkot kriptovalūtu?

Dažādās platformās noguldījumu un izņemšanas laiks var atšķirties. Kā arī jāpievērš uzmanība darījumu komisijām, kas var būt dažādas atkarībā no maksājuma veida un platformas.

Svarīgi! Iegādājoties kriptovalūtu, ir jāfiksē iegādes vērtība euro, jo šī informācija būs nepieciešama nodokļu deklarēšanai. Iegādes vērtību nosaka, pamatojoties uz to, cik daudz eiro tika samaksāts par konkrēto kriptovalūtas daudzumu, ieskaitot ar iegādi saistītās komisijas maksas. Šī vērtība būs būtiska, aprēķinot ienākumu no kapitāla pieauguma, ja vēlāk kriptovalūtu pārdosi vai mainīsi.

3. Veic pasūtījumu

Kad Tavs konts ir papildināts, Tu vari sākt iegādāties kriptovalūtu. Kā to izdarīt?

1. Atver izvēlēto kriptovalūtu biržu vai brokera platformu (tīmeklī vai mobilajā lietotnē);
2. Izvēlies opciju "Pirkt";
3. Izvēlies, kādu kriptovalūtu vēlies iegādāties;
4. Ievadi summu, cik daudz kriptovalūtas vēlies nopirkt;
5. Apstiprini savu pasūtījumu.

Ko Tu vari iegādāties ar kriptovalūtu?

Sākotnēji, kad Bitcoin tika izveidots, tas bija domāts kā maksāšanas līdzeklis ikdienas pirkumiem – no kafijas līdz pat mājoklim. Tomēr realitātē tas tā nav, jo apjomīgu darījumu ar kriptovalūtām joprojām ir maz. Neskatoties uz to, arvien vairāk uzņēmumu pieņem kriptovalūtas kā maksājumu veidu, it īpaši interneta veikalos. Tur vari iegādāties dažādus produktus, piemēram, elektroniku, apģērbu un pat ceļojumus. Ko vēl var iegādāties ar kriptovalūtu?

• Luksusa preces – daži luksusa veikali pieņem kriptovalūtu. Piemēram, Bitdials piedāvā iegādāties tādas luksusa preces kā Rolex un Patek Philippe pulksteņus;
• Automašīnas – daži auto tirgotāji, tostarp luksusa zīmoli, ļauj maksāt ar kriptovalūtu, lai iegādātos sev vēlamo automašīnu;
• Apdrošināšana – piemēram, Šveices apdrošinātājs AXA un ASV uzņēmums Premier Shield Insurance pieņem Bitcoin par noteiktiem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Der zināt! Ja veikals tieši nepieņem kriptovalūtu, Tu vari izmantot īpašas kripto debetkartes, piemēram, BitPay, lai norēķinātos kā ar parastu norēķinu karti.

Kriptovalūta Latvijā:

Kriptovalūta Latvijā turpina attīstīties un kļūst arvien populārāka. Arvien vairāk vietējo uzņēmumu sāk izmantot digitālos aktīvus kā maksājumu alternatīvu. Daži uzņēmumi jau pieņem kriptovalūtas kā norēķinu līdzekli par saviem produktiem un pakalpojumiem.

Darījumi ar digitālajiem aktīviem tiek uzskatīti par augsta riska darījumiem, tāpēc Eiropadome 2023. gada maijā pieņēma regulu, lai izveidotu vienotu noteikumu kopumu kriptoaktīvu tirgum. 2025. gadā Latvijā tika apstiprināts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, kas precizē noteikumus un vadlīnijas kriptovalūtu tirgus dalībniekiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadlīnijas nosaka, kā jādeklarē un jāuzskaita darījumi ar kriptovalūtām. Katrai personai, kas veic darījumus ar kriptovalūtām, ir jāievēro grāmatvedības prasības un jādeklarē ienākumi valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu institūcijas uzrauga nodokļu ievērošanu kriptovalūtu tirgū, nodrošinot, ka tiek ievēroti spēkā esošie nodokļu un grāmatvedības noteikumi.

Kriptovalūta un nodokļi 2026. gadā:

Latvijā kriptovalūtu darījumi, tostarp darījumi ar virtuālās valūtas pārdošanu, tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ja ieguldījumi vai tirdzniecība rada peļņu. Ienākums no kriptovalūtas pārdošanas tiek uzskatīts kā ienākums no kapitāla pieauguma, un šim ienākumam tiek piemēroti īpaši nodokļu piemērošanas noteikumi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek piemērots visiem ienākumiem no virtuālās valūtas pārdošanas, neatkarīgi no tā, vai tie gūti pārdošanas vai atsavināšanas darījumos (piemēram, mainot vai pārdodot virtuālo valūtu).

Ienākuma nodoklis

Gūstot peļņu no kriptovalūtas tirdzniecības vai ieguldījumiem (pārdodot kriptovalūtu par augstāku cenu nekā iegādājies), šī peļņa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Nodokļa likme ir 20%, bet, ja peļņa pārsniedz 7 000 EUR gadā, var tikt piemērota arī 23% likme. Ienākuma gūšanas brīdis ir tas brīdis, kad tiek veikts darījums ar virtuālo valūtu (piemēram, pārdošana vai maiņa), un tieši šajā brīdī tiek noteikts, kāds ir gūtais ienākums un kāds nodoklis jāmaksā. Nodoklis jāmaksā par gūto ienākumu no virtuālās valūtas pārdošanas, un pārdošanas cena un iegādes vērtība nosaka apliekamo ienākumu. Kapitāla pieaugumu nosaka kā starpību starp atsavināšanas cenu un sākotnējo iegādes vērtību, un tieši šī starpība ir pamats nodokļa aprēķinam. Ja, piemēram, ienākums par 1000 euro tiek gūts no kriptovalūtas pārdošanas, tas ir jādeklarē. Ja ienākums ceturksnī pārsniedz 1000 euro, ir jāiesniedz deklarācija, savukārt, ja nepārsniedz 1000 euro, deklarēšanas kārtība ir vienkāršota. Ceturksnī gūto ienākumu no kriptovalūtas darījumiem jādeklarē noteiktā termiņā, un deklarācija par iepriekšējā gada ienākumiem jāiesniedz līdz nākamā gada 15. janvārim vai līdz nākamā gada 15. datumam.

Kapitāla pieauguma nodoklis

Kriptovalūtas peļņa tiek uzskatīta par ienākumu no kapitāla pieauguma, un šī peļņa tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tas nozīmē, ka, ja kriptovalūtu pārdodat par lielāku cenu nekā iegādājāties, starpība tiek uzskatīta par ienākumu no kapitāla pieauguma un tiek apliekta ar nodokli. Ienākums no kapitāla pieauguma rodas, pārdodot virtuālo valūtu par augstāku cenu nekā iegādes vērtība, un ienākuma nodokļa piemērošana attiecas uz dažādiem ienākuma veidiem, tostarp darījumiem ar kapitāla aktīviem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarēšanas un aprēķināšanas kārtība paredz, ka ienākums no virtuālās valūtas tiek uzskatīts kā ienākums no kapitāla, un šis ienākums ir jādeklarē un jāapliek ar nodokli.

Nodokļi par kriptovalūtas ieguvi (mainingu)

Ja nodarbojies ar kriptovalūtas ieguvi (mainingu), iegūtie ienākumi tiek uzskatīti par saistītiem ar saimniecisko darbību un tiek aplikti ar IIN kā ienākumi no saimnieciskās darbības. Šajā gadījumā ir nepieciešama uzņēmējdarbības reģistrācija, un ir jānorāda visi ienākumi no minētiem darījumiem.

Darījumiem ar virtuālo valūtu jāievēro noteikti nodokļu un grāmatvedības standarti, un dažos gadījumos kriptovalūtas darījumiem var tikt piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana ir atkarīga no darījuma veida un juridiskā statusa. Fiziskai personai, kas gūst ienākumu no kriptovalūtas pārdošanas, ir jādeklarē šis ienākums, un par ienākuma gūšanas brīdi jāsniedz precīza informācija deklarācijā. Ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem tiek aplikti ar nodokli līdzīgi kā citi kapitāla pieauguma ienākumi, un par iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aprēķināts nodoklis no kapitāla pieauguma.

Vairāk informācijas no VID atradīsiet šeit.

Kriptovalūta ir inovatīvs finanšu instruments, kas turpina attīstīties un piedāvā jaunas iespējas investoriem un uzņēmējiem. Tomēr, līdz ar šo izaugsmi, ir svarīgi saprast arī ar to saistītos nodokļu noteikumus un pienākumus. Latvijas valdība ir izstrādājusi skaidrus regulējumus, lai nodrošinātu drošu un atbildīgu kriptovalūtu lietošanu, tostarp ieviešot nodokļu politiku, kas attiecas uz kriptovalūtu peļņu, ieguldījumiem un ieguvi. Kopumā, kriptovalūta Latvijā turpina kļūt par nozīmīgu finanšu instrumentu, un tās attīstība tiek aktīvi uzraudzīta, lai nodrošinātu caurspīdīgu un drošu tirgu gan ieguldītājiem, gan patērētājiem.