Altero vēlas mainīt mazā un vidējā biznesa domāšanu

Finanšu salīdzināšanas platforma "Altero.lv" turpina izaugsmi, sākot piedāvāt pakalpojumus juridiskām personām, īpašnieku lokam piepulcējot AS "Delfi" un izvēršot darbību visā Baltijā. Par platformas darbības principiem un straujo izaugsmi intervijā stāsta SIA "Altero" līdzīpašnieks Artūrs Kostins.

 

Altero darbību īsumā raksturo Artūra Kostina profesionālās pieredzes stāsts – viņš strādājis banku sektorā, kreditēšanā. Nāca klienti, kuri vaicāja pēc kredīta iespējām bankā. Kad banka piedāvāja aizdevumu, vieni piekrita nosacījumiem, citi labāka piedāvājuma meklējumos devās uz citu banku. Ikdienā redzot, kā cilvēki, lūkojot pēc piemērotākā aizdevuma, apstaigā bankas, viņš saprata, ka finanšu tirgū akūti trūkst vienota pakalpojuma, kas ļautu salīdzināt aizņemšanās iespējas, neizejot no mājām.

"Izpētīju, kāda ir situācija citās valstīs, kas ir attīstītākas finanšu jomā, galvenokārt par pamatu ņēmu Zviedriju, Somiju. Kā nekā tieši Skandināvijas bankas pie mums ievieš finanšu pakalpojumu "trendus". Un Skandināvijā 70% cilvēku lieto platformas, pirms izvēlas jebkuru finanšu pakalpojumu," stāsta Kostins.

Līdzīgu platformu darbība Skandināvijā deva pamatu pārliecībai, ka pēc šāda pakalpojuma pieprasījums būs arī Latvijā?

Jā, un esam pārliecinājušies, ka Skandināvijas modelis labi funkcionē arī Latvijā. "Altero" salīdzinām ar ceļojumu platformu "Booking". Ja nepieciešams rezervēt viesnīcu Parīzē, tas vairs netiek darīts, manuāli izskatot katras viesnīcas piedāvājumu, bet izmantojot vienotu platformu. Līdzīgs princips darbojas "Altero" gadījumā – ja ir vajadzība pēc finansējuma, tad mūsu platforma ir vieta, kur to var ātri un ērti apmierināt, izvēloties sev piemērotāko piedāvājumu.

Tātad guvāt apstiprinājumu prognozēm, ka platformas izveidošana trāpīs mērķī?

Jā, vajadzība pēc šāda veida pakalpojumiem bija, ir un būs. Trīs gadu laikā "Altero.lv" piereģistrējušies jau simt tūkstoši unikālu lietotāju. No tiem 90% – Latvijā. Caur platformu izsniegti vairāk nekā 70 miljoni eiro. Augam strauji, izsniegto kredītu apjoms un darījumu skaits aug.

Kādi ir platformas darbības pamatprincipi?

"Altero" platforma ir automātiski saslēgta ar banku un nebanku aizdevējiem, mūsu IT sistēmas ir saslēgtas, un mūs saista līgumi. Respektīvi – ja klients pie mums aizpilda kredīta pieteikumu, bankas to saņem automātiski tajā pašā sekundē. Tālāk bankas šos iesniegumus izskata tieši tāpat kā ikvienu citu kredīta pieteikumu, ko saņem. Aizdevēju sagatavotos piedāvājumus platforma automātiski projicē klientam. "Booking" gadījumā nostrādā algoritms un uzreiz ir redzams, vai viesnīca ir pieejama un cik tā maksā, līdzīgi arī "Altero" – tiklīdz saņemam informāciju no bankas, tā ir pieejama klientam.

Kādus finanšu produktus platformā var salīdzināt?

Patēriņa kredīts, refinansēšana, arī auto apdrošināšana, kredītu apvienošana, kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, banku norēķinu kontu nosacījumi, jo bankas ietur atšķirīgu maksu par skaidras naudas izņemšanu, par ikmēneša apkalpošanu.

Nesen ieviesāt arī uzņēmumu kreditēšanas salīdzināšanas iespējas. Kāpēc spērāt šādu soli?

Uzņēmumiem dodam iespēju salīdzināt nosacījumus aizdevumam apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, auto kredītam un auto līzingam, tāpat faktoringam jeb rēķinu finansēšanai, arī nekustamā īpašuma kredītam. Esam sākuši piedāvāt salīdzināt arī "crowdfunding" platformas, kurām arī ir dažādi nosacījumi un procesi. Sniedzam iespēju orientēties.

Strādāsim pie tā, lai radītu pieprasījumu uzņēmēju vidū. Mazā un vidējā biznesa cilvēki nav profesionāļi finansējuma jomā, jo katrs specializējas savā nozarē. Piemēram, florists, kuram ir attiecīgā izglītība, ir kļuvis par uzņēmēju un atvēris vairākus ziedu veikalus, bet viņam nav pietiekamu zināšanu par banku un nebanku aizdevumu risinājumiem, un tas var ietekmēt attīstību. Šādiem un līdzīgiem uzņēmējiem nav pietiekamas izpratnes par to, vai var piesaistīt finanses, kā to labāk izdarīt. Jāspēj izvērtēt uzņēmuma rentabilitāti pret procentu likmi, ko uzņēmums var maksāt par kredītu.

Uzņēmumiem dodam iespēju salīdzināt nosacījumus aizdevumam apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, auto kredītam un auto līzingam, tāpat faktoringam jeb rēķinu finansēšanai, arī nekustamā īpašuma kredītam. Esam sākuši piedāvāt salīdzināt arī "crowdfunding" platformas, kurām arī ir dažādi nosacījumi un procesi. Sniedzam iespēju orientēties.

Strādāsim pie tā, lai radītu pieprasījumu uzņēmēju vidū. Mazā un vidējā biznesa cilvēki nav profesionāļi finansējuma jomā, jo katrs specializējas savā nozarē. Piemēram, florists, kuram ir attiecīgā izglītība, ir kļuvis par uzņēmēju un atvēris vairākus ziedu veikalus, bet viņam nav pietiekamu zināšanu par banku un nebanku aizdevumu risinājumiem, un tas var ietekmēt attīstību. Šādiem un līdzīgiem uzņēmējiem nav pietiekamas izpratnes par to, vai var piesaistīt finanses, kā to labāk izdarīt. Jāspēj izvērtēt uzņēmuma rentabilitāti pret procentu likmi, ko uzņēmums var maksāt par kredītu.

Interesanti, ka Lietuvā faktorings ir piecas reizes populārāks pakalpojums nekā Latvijā, jo turienes uzņēmēji uzskata, ka nauda, lai attīstītos rīt, ir vajadzīga šodien. Latvijā šādas domāšanas mazā un vidējā biznesa vidē nav, tāpēc vēlamies izglītot uzņēmējus, parādot, ka ir iespēja ērti salīdzināt finanšu iespējas.

Kad jūsu sadarbības partneru vidū varēs ieraudzīt lielo banku vārdus?

Pagaidām lielās bankas pārstāv tikai "Privat Bank". Taču esam aktīvā sarunu procesā, un jau šogad pievienosies vēl kāda no lielajām bankām. Nākamgad plānojam sadarbību jau ar vairākām.

Izvēršat darbību Baltijā. Vai skatāties arī tālāk par māju reģionu?

Pašlaik ar mums sadarbojas jau kopumā 32 banku un nebanku jomas zīmoli – gan Latvijā, gan Lietuvā. Plānojam, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī būsim arī Igaunijā. Runājot par tālāku nākotni, mēs skatāmies uz tām valstīm, kas ir tuvu Latvijai pēc finanšu attīstības. Faktiski tās ir Balkānu reģiona un apkārtējās valstis.

Kāpēc nolēmāt pārdot uzņēmuma kapitāldaļas?

Tas bija stratēģisks lēmums. Vēlamies nostabilizēt savas tirgus pozīcijas un novērtējam "Delfi" izpratni par to, kā tālāk attīstīt biznesu no mārketinga puses, un zināšanas par to, kā zīmols varētu kļūt vēl atpazīstamāks. Ar "Delfi" palīdzību plānojam izglītot auditoriju par finanšu pakalpojumiem visā Baltijā, jo ir jāatzīst, ka šeit vidējais finanšu pratības līmenis vēl nav tik augsts kā, piemēram, Skandināvijā. Cilvēki joprojām pārmaksā par finanšu pakalpojumiem, kā arī tērē daudz laika dokumentu iesniegšanai. Mēs par savu uzdevumu esam izvirzījuši sabiedrības informēšanu un izglītošanu par finanšu pakalpojumiem gan starp fiziskām personām, gan starp mazā biznesa īpašniekiem.

Vai īpašnieku rindās sagaidāmas vēl kādas izmaiņas?

Pagaidām ne.

Vai pareizi saprotu, ka vēlaties panākt, lai sabiedrībā iesakņotos izpratne par to, ka ne tikai apdrošināšanu, bet arī aizdevumu un citus finanšu pakalpojumus ir iespējas ērti salīdzināt internetā, nevis tradicionāli – apstaigājot kredītiestādes, lasot bukletus, tiekoties ar finanšu konsultantiem.

Jā, un šī izpratne jau veidojas. Īpaši pēc 1. jūlija, kad stājās spēkā kredītu reklamēšanas aizliegums. Tādējādi cilvēki pašlaik zina tikai savu banku un ir ar ierobežotu informāciju. Aizdevēji ir īpaši jāmeklē. Šajā situācijā ieguvējas ir bankas, bet cilvēki, kuri vēlas aizņemties gudri, meklē iespējas salīdzināt piedāvājumus, un – te nu mēs esam. Igaunija ir vienīgā valsts Eiropā, kur ir līdzīgi mārketinga ierobežojumi. Ieviešot šo likumu Igaunijā, ne tikai pieauga banku kredītu portfelis, bet arī palielinājās patēriņa kredītu cenas. Līdz ar to patērētājs ir zaudētājs. Mēs stāvam blakus bankām un sakām, ka pirmajai izvēlei jābūt iespējai salīdzināt – tāpat kā cilvēki meklē informāciju, izmantojot "Google".

Vai cilvēki jūtas komfortabli saistībā ar šādu nosacītu starpniecību ar finanšu institūcijām – kā nekā runa ir par naudu?

Cilvēki ir droši, bet ne līdz galam. Gadu no gada situācija uzlabojas. Es gan neteiktu, ka cilvēki uzticas arī bankām. Bankas ir pārlieku regulētas, un tām pašām līdz galam nav skaidrs, ko no tām prasa regulators. Līdz ar to bankām ir atņemta iespēja būt fleksiblām.

 
Mēs sevi nepozicionējam kā banka un nebūsim banka. Esam rīks, kas palīdz izvēlēties. Tāpēc mūsu piedāvātajam pakalpojumam jābūt numur viens. Latvijā līdzīga pakalpojuma nav. Tas ir pilnīgi caurskatāmi, un nav arī nekāda uzcenojuma, klientam tas ir bez maksas. Kad mums prasa, kā tad mēs pelnām, mēs stāstām, ka bankām esam kā vēl viens pārdošanas kanāls.

Būtībā darbojaties kā robotizēts pārdošanas menedžeris.

Jā, tikai atšķiramies ar to, ka esam orientēti nevis uz kādas konkrētas finanšu iestādes interesēm, bet uz klientu. Lai nodrošinātu pakalpojumu, izmantojam diezgan daudz robotizētu risinājumu, kas analizē klientu pieteikumus, bankas kontu izdrukas, ienākumu un izdevumu struktūru, to, cik disciplinēti tiek veikti maksājumi. Vienlaikus mums ir arī finanšu konsultanti, kas sazinās ar klientiem, ja ir tāda nepieciešamība.

Kā praktiski notiek formalitāšu kārtošana?

Klients pie aizdevēja dodas tikai parakstīt līgumu, līdz tam visu nokārtojam mēs. Kad klients aizpilda pieteikumu, mēs veicam ātru priekšvērtējumu – spējam sekundes laikā klientam pateikt, vai vispār var pretendēt uz aizdevumu. Pēc tam pieteikums automātiski nonāk banku sistēmā. Visas šīs darbības veic robots, izņemot konsultāciju sniegšanu. Klientam ir iespēja salīdzināt dažādu aizdevēju piedāvājumus, izvērtējot katra piedāvāto kopējo procentu likmi, gada procentu likmi, kopējo pārmaksu, ikmēneša maksājumu, termiņu un līguma parakstīšanas veidu, kas arī ir dažādi – no filiāles līdz kurjeram. Tādējādi "Altero" platforma dod iespēju reģionos dzīvojošajiem formalitātes nokārtot, nebraucot uz Rīgu un parakstot attālināti.


Līdz šim "Altero" izaugsme bijusi strauja, kādu izaugsmes līmeni paredzat nākamgad?

Plānojam savu tirgus daļu Latvijā palielināt līdz 15% banku un nebanku kreditēšanas tirgū. Tas nav gluži Skandināvijas līmenis, tomēr plānojam aiziet no pašreizējiem 11%.

Delfi intervija

Covid-19 ietekme uz nekustamā īpašuma nozari

Artūrs Kostins aicināja ciemos “Interbaltija” valdes locekli un Rīgas vērtēšanas nodaļas vadītāju, Marku Tarvidu, lai apspriestu esošo situāciju nekustamo īpašumu tirgū. Kas šobrīd ir izdevīgāk - pirkt vai pārdot?

Country manager for Lithuania

Fastest growing FinTech start-up in Baltics, whose team has a strong background in banking, finance and IT field. Altero is an automated platform, where customers can receive within a short period of time several lenders offers in one place. Altero.lv launched its platform in June 2016 and since then we have served more than 100 000 clients and over all there have been granted 91 million EUR via Altero platform within Latvian and Lithuanian market together. This year we are expanding to Estonia.

Nekustamais īpašums: Pirkt vai pārdot krīzes laikā? Raidījums Intelligence of MONEY

21. maijā plkst. 17:00 raidījumā 'Intelligence of MONEY' pie Artūra Kostina viesosies Marks Tarvids, SIA “INTERBALTIJA” Valdes loceklis / Rīgas vērtēšanas nodaļas vadītājs, lai pastāstītu par nekustamā īpašuma tirgu COVID-19 laikā, un sniegtu atbildes uz aktuāliem jautājumiem.

Covid-19 ievieš jaunus noteikumus finanšu tirgos

Ceturtdien, uz kārtējo “Intelligence of MONEY” raidījumu, Artūrs Kostins aicināja Guntaru Pupeli. Stundas laikā eksperti apsprieda veiksmīgas investēšanas pamatprincipus un atbildēja uz jautājumu “Kur labāk ieguldīt naudu Covid-19 laikā?”