2019. gadā ir kāpusi vidējā alga Latvijā

Otrdien, 02.03.2020., Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datubāze publicēja datus par 2019. gada pēdējā ceturkšņa algām, ļaujot mums salīdzināt gada tendenci algu izmaiņās starp visu darbību sektoriem. Izvērtējot tendences, nolēmām apkopot statistiku par izmaiņām darba algās, kas pārsniedz 50 eiro apmēru, pozitīvā vai negatīvā virzienā.

2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vērienīgu kāpumu pieredzējis sektors “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana” ar 332 eiro pozitīvo starpību starp pērnā gada 1. un 4. ceturksni. Nākamais, ar 130 eiro pozitīvo starpību, ir darbības veids “Papīra un papīra izstrādājumu ražošana”.

“Gaisa transporta” sektors piedzīvoja lielu lēcienu no 1. uz 2. ceturksni 359 eiro apmērā, taču līdz 4. ceturksnim krita par 246 eiro un apstājās pie 113 eiro pozitīvas starpības starp 2019. gada 1. un 4. ceturksni. Līdzīgi arī “Farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana” piedzīvoja kāpumu starp 1. un 2. ceturksni 246 eiro apmērā, taču līdz gada beigām pozitīvā starpība ar gada sākumu nokrita līdz tikai 60 eiro.

Inga Daliba, personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru radītāja un vadītāja dalās savos novērojumos: "Finansiālo prasību kāpumu no kandidātu puses vērojam arī personāla atlases projektu laikā. Tas ir arī loģisks, jo Latvijas darba tirgū kvalificētu cilvēkresursu pieejamība ir ierobežota kaut vai skaita ziņā un ekonomika attīstās gana strauji. Turklāt Latvijas darba devējiem šobrīd jākonkurē ne tikai lokālā, bet arī globālā tirgus līmenī, tāpēc, izvēloties komandas spēlētājus, augstu tiek vērtētas komunikācijas un pielāgošanās prasmes, kā arī dzinulis nepārtrauktai izglītībai un attīstībai. Līdz ar to jāsecina, ka izvēle sadarboties gan no darba devēju, gan kandidātu puses tiek izdarīta daudz rūpīgāk, atbildīgāk un ar augstākām prasībām vienam pre otru."

Taču dažu darbības veidu algas 2019. gadā nepiedzīvoja kāpumu. Šādi sektori ir “Telekomunikācijas”, “Finanšu un apdrošināšanas darbība”, “Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu” un “Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”. Šie sektori ir vieni no augstāk apmaksātākajiem un, procentuāli, kritums nav iespaidīgs. Lielākais ir 111 eiro apmērā un zemākā neto alga ir 1263 eiro.

Vairāk par šo, komentē Altero.lv līdzdibinātājs, Artūrs Kostins: “Sektori, kuri nepieredzēja algu kāpumu ir tie, kuru vidējā alga starp nozarēm ir vissaugstākā. Neskatoties uz to, ka digitalizācija attīstās un tā arvien vairāk aizstās cilvēku darbu, kas ir saistīts ar apkalpošanu vai citu specifisku darbu, algu kāpums vēl tiks novērots. Latvijā dzimstībai nav tendences pieaugt, un esošā paaudze jau ir mazākā skaitā, kas liecina par darbinieku trūkumu. Uzņēmumos katrs darbinieks ir vērtība, notiek konkurence starp algām un citiem faktoriem, kas darbiniekam ļaus palikt pie esošā darba devēja un nemeklēt citu.”

 

Apkopotos datus, iespējams aplūkot šeit.
Datu avots: CSP 

 

Naudas horoskops 2021. gadam - astroloģiskā finanšu prognoze

Uzzini, ar ko katram no horoskopa zvaigznājiem finanšu jautājumos jārēķinas 2021. gadā.

Pagarināta ārkārtējā situācija. Brīvdienās aizliedz alkohola tirdzniecību.

Š.g. 1. decembrī norisinājās teju 10 stundu gara sēde, pēc kuras Ministru kabinets nolēma par labu valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 2021. gada 11. janvārim. Tika pieņemti lēmumi pastiprināt esošos drošības pasākumus, vēl vairāk ierobežojot publiskas pulcēšanās iespējas.

Meklējam enerģisku un mērķtiecīgu pārdevēju!

Pievienojies mūsu komandai strauji augošā uzņēmumā. Mēs piedāvājam motivējošu bonusa sistēmu un atalgojumu, kas balstīta uz rezultātiem. UNLIMITED alga. Mums ir lieliski kolēģi un klienti, atraktīva darba vide ar novusa galdu un balance board, darbavieta ar terasi un skatu uz Daugavu, kā arī iespēja strādāt no mājām un citas priekšrocības.

Vebinārs: Nekustamais īpašums kā finanšu instruments

22. jūnijā, norisinājās Altero.lv un Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras rīkotais Finanšu dienas vebinārs, par aktuālo tēmu - Nekustamais īpašums kā finanšu instruments. Šoreiz vebinārs tika translēts arī publiski, Facebook LIVE tiešraidē.