2019. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 076 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2018. gadu, vidējā alga palielinājās par 72 eiro jeb 7,2 %.

Vērienīgu kāpumu pieredzējis sektors “Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana” ar 332 eiro pozitīvo starpību starp pērnā gada 1. un 4. ceturksni. Nākamais, ar 130 eiro pozitīvo starpību, ir darbības veids “Papīra un papīra izstrādājumu ražošana”.

“Gaisa transporta” sektors piedzīvoja lielu lēcienu no 1. uz 2. ceturksni 359 eiro apmērā, taču līdz 4. ceturksnim krita par 246 eiro un apstājās pie 113 eiro pozitīvas starpības starp 2019. gada 1. un 4. ceturksni. Līdzīgi arī “Farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošana” piedzīvoja kāpumu starp 1. un 2. ceturksni 246 eiro apmērā, taču līdz gada beigām pozitīvā starpība ar gada sākumu nokrita līdz tikai 60 eiro.

Inga Daliba, personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru radītāja un vadītāja dalās savos novērojumos: "Finansiālo prasību kāpumu no kandidātu puses vērojam arī personāla atlases projektu laikā. Tas ir arī loģisks, jo Latvijas darba tirgū kvalificētu cilvēkresursu pieejamība ir ierobežota kaut vai skaita ziņā un ekonomika attīstās gana strauji. Turklāt Latvijas darba devējiem šobrīd jākonkurē ne tikai lokālā, bet arī globālā tirgus līmenī, tāpēc, izvēloties komandas spēlētājus, augstu tiek vērtētas komunikācijas un pielāgošanās prasmes, kā arī dzinulis nepārtrauktai izglītībai un attīstībai. Līdz ar to jāsecina, ka izvēle sadarboties gan no darba devēju, gan kandidātu puses tiek izdarīta daudz rūpīgāk, atbildīgāk un ar augstākām prasībām vienam pre otru."

Taču dažu darbības veidu algas 2019. gadā nepiedzīvoja kāpumu. Šādi sektori ir “Telekomunikācijas”, “Finanšu un apdrošināšanas darbība”, “Finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu” un “Apdrošināšana, pārapdrošināšana un pensiju uzkrāšana, izņemot obligāto sociālo apdrošināšanu”. Šie sektori ir vieni no augstāk apmaksātākajiem un, procentuāli, kritums nav iespaidīgs. Lielākais ir 111 eiro apmērā un zemākā neto alga ir 1263 eiro.

Vairāk par šo, komentē Altero.lv līdzdibinātājs, Artūrs Kostins: “Sektori, kuri nepieredzēja algu kāpumu ir tie, kuru vidējā alga starp nozarēm ir vissaugstākā. Neskatoties uz to, ka digitalizācija attīstās un tā arvien vairāk aizstās cilvēku darbu, kas ir saistīts ar apkalpošanu vai citu specifisku darbu, algu kāpums vēl tiks novērots. Latvijā dzimstībai nav tendences pieaugt, un esošā paaudze jau ir mazākā skaitā, kas liecina par darbinieku trūkumu. Uzņēmumos katrs darbinieks ir vērtība, notiek konkurence starp algām un citiem faktoriem, kas darbiniekam ļaus palikt pie esošā darba devēja un nemeklēt citu.”

Apkopotos datus, iespējams aplūkot šeit.
Datu avots: CSP