Par to, kāpēc ir nepieciešams apdrošināt izīrētu dzīvokli, un kādi ir galvenie īpašnieka un īrnieka ieguvumi, sarunājamies ar Ingu Pauliņu, SIA Altero Insurance brokeru nodaļas vadītāju.  

“Apdrošināšana ir svarīga sirdsmieram – gadījumos, ja notiks kāda neparedzēta ķibele, tad par to maksās apdrošinātājs, nevis īrnieks vai īpašnieks. Nekustamā īpašuma apdrošināšana vistiešākajā veidā ir veids, kā īpašniekam piesaistīt apzinīgus īrniekus, jo gudrs īrnieks pratīs novērtēt apdrošināšanas sniegto drošības sajūtu“, saka Inga Pauliņa

Ko iespējams apdrošināt, ja domājam kategorijās “nekustamais īpašums“?

Kad runājam par nekustamā īpašuma apdrošināšanu, jārunā par trīs pozīcijām. Pirmkārt, pats īpašums jeb dzīvoklis/ māja, kurā dzīvojam, un tā neatņemamās sastāvdaļas – logi, durvis, sienas, radiatori utml. Otrkārt, kustamā manta – datori, mēbeles, sadzīves tehnika, apģērbi. Treškārt, cilviltiesiskā atbildība – gadījumi, kad īrnieks vai īpašnieks nodara kaitējumu trešās personas mantai, dzīvībai vai veselībai (no ierindas “iziet“ veļas mazgājamā mašīna, nopludinot apakšējā stāva dzīvokli, vai tiek aizmirsts atvērts ūdens krāns, radot applūšanas risku sev un kaimiņiem). Ja šie riski nav iekļauti polisē, tad iestājas civiltiesiskā atbildība un izmaksas jāsedz īpašniekam. 

Polisē šīs pozīcijas var kombinēt 4 veidos: dzīvoklis; dzīvoklis + manta; dzīvoklis + civiltiesiskā apdrošināšana; dzīvoklis + manta + civiltiesiskā apdrošināšana. Polisē var iekļaut pamatriskus, bet ir arī tāda polise, kur ir iekļauti visi riski. Pamatriski ir ugunsrisks, ūdensrisks, dabas stihiskie postījumi un trešo personu prettiesiska rīcība. Pie papildu riskiem pieder, piemēram, dūmu iedarbība vai gadījumi, kad bērns uz plīts virsmas uzmet priekšmetu un tā saplīst, vai tiek sabojāts televizora ekrāns. Jaunajos projektos  civiltiesisko atbildību ir vērts apdrošināt arī pirmo stāvu dzīvokļos, jo arī pagrabstāvos - noliktavās cilvēkiem atrodas vērtīgas mantas. Tā arī, piemēram, ugunsgrēka gadījumā dūmi celsies uz augšu, apdraudot augšējo stāvu īpašumus un koplietošanas telpas.

Kura no abām pusēm, noformējot īres līgumu, ir atbildīga par apdrošināšanas noformēšanu?

Dzīvokli var apdrošināt gan īrnieks, gan īpašnieks – varianti ir dažādi. Tomēr, manā skatījumā, labāk par pašu īpašnieku neviens par īpašumu labāk nerūpēsies. Var vienoties par to, ka īpašnieks šo īpašumu apdrošina, bet maksājumu var sadalīt, daļu iekļaujot īres maksā. Jāņem vērā, ka īpašnieks vienmēr būs labuma guvējs (atlīdzības saņēmējs), ja ar šo nekustamo īpašumu kaut kas atgadīsies. Tomēr polisē var atrunāt, ka par mantu, ja tā pieder īrniekam, atlīdzību saņem īrnieks.

Ar kādām izmaksām jārēķinās, plānojot īpašuma apdrošināšanu? 

Lielāko polises daļu sastāda izmaksas par pašu dzīvokli, māju (nekustamo īpašumu), bet ja klients vēlas apdrošināt mēbeles par, piemēram, 1000 EUR, tad gadā papildu tas sanāks aptuveni 1,20 EUR. Toties civiltiesiskās apdrošināšanas izmaksas ir atkarīgas no nekustamā īpašuma platības. Izmaksas ir atkarīgas arī no nekustamā īpašuma celtniecības materiāliem, ir vai nav signalizācija, kad pēdējo reizi tika veikts remonts un līdzīgiem kritērijiem. Varam rēķināt, ka vidēji 50 m2 dzīvoklis bez mantas un bez civiltiesiskās apdrošināšanas izmaksās aptuveni 30 - 45 EUR gadā.  Redzam, ka šīs summas nav tādas, kuras būtu liels apgrūtinājums maciņam, tomēr sirdsmiers ir garantēts.  

Kas jāzina, lai apdrošināšana izīrētam īpašumam būtu pareizi noformēta?

To, cik laba ir polise, klients nereti saprot tikai tad, kad iestājas apdrošināšanas gadījums. Nereti tikai tad atklājas, ka nianses par īpašuma izīrēšanu bija jāatrunā apdrošināšanas polisē. Piemēram, izīrēšanas gadījumos pie polises slēgšanas svarīgi ne tikai izrunāt to, kas tiks iekļauts polisē (nomnieku nodarītais kaitējums), bet arī to, ka tā būs īstermiņa īre (airbnb tipa darījumos) vai ilgtermiņa (piemēram, viens gads).

Apdrošinātājam ir svarīgi zināt riskus, par kādiem tas ir gatavs pārdot polisi, jo apdrošināšana ir kā matemātika – kopā tiek salikti visi riski un pretī tiek iegūta cena. Jo niansētāk un precīzāk ir noslēgta polise, jo lielāka varbūtība, ka arī apdrošināšanas atlīdzība, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, būs pilnvērtīga, kvalitatīva un precīza. Ja risku segums  bija norādīts  nepareizi, apdrošinātājs atlīdzības izmaksu var atteikt. 

Apdrošināšana ir  līgums, kas tiek slēgts starp apdrošinātāju un klientu, un tas ir līdzvērtīgs īres līgumam, mantojuma līgumam vai laulības līgumam, kur katra puse skaidri atrunā dažādas nianses. Ja klientam šis īpašums kādā veidā ir ļoti īpašs, tad arī to šajā līgumā var atrunāt, lai apdrošināšanas gadījumam iestājoties, nav iemesla atteikt atlīdzības izmaksu. Jā, par to, visticamāk, tiks ņemta piemaksa, bet klientam ir drošība, ka šis īpašais gadījums ir iekļauts polisē un apdrošinātājs šo niansi saprot un apzinās.

Kā Jūs skaidrojat, ka izīrēta īpašuma apdrošināšana netiek atbilstoši novērtēta? 

Bieži cilvēki paļaujas uz tām polisēm, kas tiek noformētas caur banku darījumiem, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā, domājot, ka šajā polisē viss ir iekļauts. Bieži klientiem skaidrojam, ka bankām nereti ir aktuāla tikai paša nekustamā īpašuma (dzīvokļa, mājas) apdrošināšana, t.i. lai apdrošināts tiek tas, kas ir ieķīlāts, taču šai polisei nav nekādas saistības ar  klienta mantu. 

Varam secināt, ka apdrošināšana tiek formēta nevis savai drošībai, bet tāpēc, ka to pieprasa banka?

Tieši tā! Salīdzinot nekustamā īpašuma apdrošināšanas politikas izpratni Eiropā un Latvijā, varam redzēt, ka mēs stipri atpaliekam no Eiropas vidējā līmeņa. Tas ir saistīts ar to, ka cilvēki nav informēti par priekšrocībām un nesaprot apdrošināšanas būtību, kopumā arī finanšu pratība vēl nav pietiekami labā līmenī. Pie mums vairāk koncentrējamies uz ietaupīšanu šobrīd, bet nepadomājam par ieguvumiem ilgtermiņā. Attīstītākajās Eiropas valstīs cilvēki apdrošināšanu uztver kā pašsaprotamu lietu, kas ir dzīves pamata sastāvdaļa - tik pašsaprotami, kā aiziet uz veikalu pēc pārtikas. Pie mums par polises nepieciešamību aizdomājas tikai pēc kādām konkrētām nepatikšanām, pat nereti jautājot, vai iespējams polisi noformēt pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Bet tā tas nedarbojas, polisei ir jābūt aktīvai uz apdrošināšanas gadījuma brīdi. 

Kā, slēdzot īres darījumu, skaidrot apdrošināšanas nepieciešamību un motivēt dzīvokļa izīrētāju par labu apdrošināšanai?

Uzsākot īrēt dzīvokli, neviens īrnieks vairs nebrīnās par to, ka ir jāmaksā drošības nauda, tomēr par apdrošināšanu šādas izpratnes nav. Tāpēc vislabāk polisi iekļaut īres maksā, nekā īrniekam rosināt par to maksāt atsevišķi/ papildus, jo tas, visticamāk, izraisīs pretreakciju kā par vēl vienu lieku maksājumu, kas nav vajadzīgs. “Īpašums taču nav mans!“ ir populārākais arguments no īrnieku puses. Te būtu lietderīgs skaidrojums no īpašnieka puses, ka apdrošināts ir ne tikai pats īpašums, bet arī īrnieka manta, kas tajā atrodas. Patiesībā, iekļaujot polisi īres maksā, tas var kalpot par veidu, kā pozitīvi izcelties uz citu piedāvājumu fona.  

Raksta avots: https://m.city24.lv/real-estate-news-story/16470/nepopulara-bet-gudra-izvele-izireta-dzivokla-apdrosinasana